+371 671 99050 Klientu istaba
LV
Latviešu
Pakalpojumi Par mums Vairāk
Sazinieties ar mums →
Atpakaļ
Baltijas valstu biznesa pārskats 2025
2025/02/06
Pieraksties nozares ziņām un jaunumiem
Pierakstīties

Latvijas uzņēmumi 2025. gadu uzsākuši darbību nestabilā ekonomikas vidē. Baltijas reģiona ekonomika lēnām atgūstas, taču globālie saspīlējumi, tirdzniecības nosacījumu izmaiņas un vietējie riski joprojām destabilizē tirgu. Uzņēmumu īpašniekiem ir svarīgi ne tikai sekot prognozēm, bet arī aktīvi rīkoties, lai gūtu labumu no jaunām iespējām un mazinātu kredītriskus.

Šajā rakstā mēs piedāvājam detalizētus ieskatus par tirdzniecību, kredītriskiem un reģiona dinamiku, kā arī informējam par praktiskiem instrumentiem, kas veicina uzņēmumu drošu izaugsmi.

 

Ekonomiskā vide: ko Baltijas valstu izaugsme nozīmē jūsu uzņēmumam

Lietuva. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā Lietuvas ekonomika augs par 3,0-3,1%, ko veicinās pieaugošais privātais patēriņš un aptuveni 2 miljardi eiro ES līdzekļu "zaļajiem" un infrastruktūras projektiem. Iedzīvotāju patēriņš saglabāsies spēcīgs, pateicoties vidējās algas pieaugumam par 8,5%, kas ir īpaši labvēlīgi mazumtirdzniecībai, patēriņa precēm un nekustamajam īpašumam.

Igaunija. Igaunijas lēnāko (2,0%) izaugsmi galvenokārt nosaka lielā atkarība no eksporta: vairāk nekā 60% IKP veido preču un pakalpojumu eksports. Valsts saistība ar nestabilajiem tehnoloģiju un enerģētikas tirgiem padara to neaizsargātāku pret globālajām pieprasījuma svārstībām. Pēc SEB datiem, 2025. gadā vidējā alga Igaunijā varētu pieaugt par aptuveni 6,5% – viszemākais starp trim Baltijas valstīm.

Latvija. Mērenā 1,8% Latvijas ekonomikas izaugsme ir saistīta ar atkarību no ārējiem faktoriem: importētie enerģijas resursi un ārvalstu finansējums ierobežo valsts ekonomisko neatkarību. 2025. gadā VSAA un SEB bankas prognoze liecina, ka Latvijā algas varētu pieaugt par aptuveni 7,4%.

Ko darīt uzņēmumiem? Dinamiskajā vidē uzņēmumu vadītāji var izmantot kredītspējas pārskatus (kredītatskaites), lai novērtētu piegādātāju un pircēju finansiālo uzticamību un izvairītos no sadarbības ar augsti riskantiem uzņēmumiem.

 

Ģeopolitiskie saspīlējumi: iespējamās izmaiņas no ASV

  1. gadā globālā tirdzniecība var mainīties, ja ASV atkal paaugstinātu tarifus vai mainītu NATO politiku. Prezidenta Donalda Trampa atgriešanās var palielināt tarifus ES precēm, kas negatīvi ietekmētu Baltijas eksporta sektoru. Tāpat samazināts ASV atbalsts NATO var nozīmēt, ka ES valstīm būtu jāatveļ vairāk līdzekļu aizsardzībai, tādējādi biznesa attīstībai paredzētie resursi var samazināties.

Ko darīt uzņēmumiem:

  • Sekot ASV tirdzniecības politikas izmaiņām un nepieciešamības gadījumā pielāgot eksporta pārdošanas stratēģiju
  • Apsvērt avansa maksājumu apdrošināšanas iegādi, lai aizsargātu avansa maksājumus gadījumam, ja ģeopolitisko risku dēļ biznesa partneri kļūst neuzticami

 

Tirdzniecības un eksporta tendences: kam pievērst uzmanību 2025. gadā

Lietuva. Eksporta tirgus atveseļošanos veicina ES pieprasījums pēc tehnikas, patēriņa precēm un pakalpojumiem, un lauksaimniecības produkcijas. Tomēr eksporta tirgus ar Krieviju un Ukrainu joprojām ir nestabils, ierobežojošo ģeopolitisko faktoru dēļ. 2024. gada novembrī Lietuvas mazumtirdzniecības apjomi pieauga par 7,2%, atpaliekot tikai no Rumānijas (8,6%) un ievērojami pārsniedzot ES vidējo rādītāju (1,5%) – tas liecina par pieaugošu iekšējo patēriņu un sniedz labas iespējas eksportētājiem.

Latvija daudz iegulda infrastruktūrā (ieskaitot Rail Baltica), un tuvākajos divos gados plānu realizācijai būs nepieciešami aptuveni 1 miljarda eiro lieli ieguldījumi (būvniecības un transporta pakalpojumi).

Igaunijas strauji augošais tehnoloģiju sektors, kur ietilpst tādas kompānijas, ka, piemēram „Bolt“, katru gadu pieaug par aptuveni 35%. Tas paver jaunas iespējas arī Latvijas un Lietuvas uzņēmumiem  nepieciešamā aprīkojuma  piegādē un digitālo risinājumu izstrādē.

Ko darīt uzņēmumiem? Augstas pievienotās vērtības preču eksportētājiem vajadzētu orientēties uz Vāciju un Poliju, kur IKP pieaugums (1,2% un 3,4%) saglabājas stabils. Ieteicams izmantot tirdzniecības kredītu risku valdības instrumentus, lai pasargātos no debitoru nemaksāšanas, īpaši jāpievērš uzmanība ar transportu saistītajām nozarēm Latvijā.

 

Kredītriski un maksātnespēja: kā pasargāt sevi

Lai gan maksātnespējas riski pašlaik vēl nav pārāk lieli, tie pieaug visneaizsargātākajās nozarēs, piemēram, transportā, kur maksājumi bieži kavējas vidēji 61,6 dienas. Pieaug arī energoietilpīgo uzņēmumu izdevumi, īpaši Igaunijā un Latvijā.

Polija ir labs piemērs. Maksājumu kavēšana Polijā samazinājās līdz vidēji 46,2 dienām, kas liecina, ka atbildīga finanšu risku valdība ļauj saīsināt norēķinu termiņus.

Pasākumi risku mazināšanai:

  • Parādu piedziņas pakalpojumi, kas palīdz atgūt kavētos maksājumus un saglabāt stabilu naudas plūsmu.
  • Avansa maksājumu apdrošināšana, īpaši vērtīga sadarbībā ar starptautiskiem vai riskantiem partneriem.

 

Biznesa nozaru ieskats: kur ir lielākais potenciāls

  1. Mazumtirdzniecība un patēriņa preces. 3% gadā augošais patēriņš Lietuvā uztur mazumtirdzniecības nozares pieprasījumu. E-komercijas un ātras aprites patēriņa preču (FMCG) uzņēmumiem ir vērts orientēties uz augošu iekšzemes pieprasījumu.
  2. Tehnoloģijas. Igaunijas tehnoloģiju sektors paplašinās īpaši strauji, savukārt Lietuvā "Vinted UAB" 2024. gadā pieauga pat par 60,5%. Tas norāda uz plašām sadarbības iespējām programmatūras, mākslīgā intelekta risinājumu un citu digitālo pakalpojumu izstrādē.
  3. Loģistika un infrastruktūra. Tiek paredzēts, ka kravu plūsma katru gadu pieaugs par aptuveni 8%, tāpēc loģistikas uzņēmumi var paplašināt noliktavu kapacitāti, īpaši Rail Baltica trases mezglos. Būvmateriālu piegādātājiem arī tiek prognozēts līdz 1,5 miljardu eiro vērts pieprasījuma pieaugums visā Baltijas reģionā.

Ko darīt uzņēmumiem? Izmantojiet uzņēmumu finansēšanas pakalpojumus attīstībai loģistikas un būvniecības jomās, ņemot vērā pieaugošo attīstītās infrastruktūras un noliktavu nepieciešamību.

 

Biznesa virzieni 2025. gadam

Latvijas ekonomika demonstrē noturību, kas uzņēmumiem paver jaunas perspektīvas, taču, lai veiksmīgi darbotos 2025. gadā, nepieciešams pieņemt uz faktiskiem datiem balstītus lēmumus un pareizi pārvaldīt riskus. Izmantojot tirdzniecības kredītu apdrošināšanu, avansa maksājumu apdrošināšanu un kredītspējas pārskatus (kredītatskaites), uzņēmumu vadītāji var samazināt iespējamos draudus un nodrošināt sev iespēju attīstībai.

Baltijas biznesam jāsaglabā modrība, adaptīvam un stratēģiskam. Izmantojot saprātīgu plānošanu un pareizos rīkus, Latvijas uzņēmumi var nostiprināt savas pozīcijas, lai 2025. gadā kļūtu par reģionālās izaugsmes līderiem.

 

Avoti:

Mūsu pakalpojumi
01
Tirdzniecības kredītu apdrošināšana

Tirdzniecības kredītu apdrošināšana (TKA) ir svarīgs instruments, kas palīdz uzņēmumiem pārvaldīt debitoru riskus gan vietējā, gan eksporta tirgū. Pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar pēcapmaksu, TKA galvenais mērķis ir aizsargāt jūsu biznesu pret tādiem riskiem, ka: pircēja maksātnespēja; apzināta saistību nepildīšana; politiskais risks; komercstrīdi.

Izmantojot TKA, uzņēmumi ne tikai samazina riskus, bet arī veicina izaugsmi, uzlabojot konkurētspēju tirgū un nodrošinot stabilitāti ilgtermiņā.


Ieguvumi:

Bilances aizsardzība: samazina zaudējumu risku no debitoru maksātnespējas, stiprinot finanšu stabilitāti.

Jaunu klientu piesaistīšana: ļauj droši pārdot preces jauniem un nezināmiem klientiem, mazinot maksātspējas risku.

Elastīgāki maksāšanas nosacījumi: iespēja piedāvāt elastīgākus maksājumu termiņus, veidojot ilgtermiņa uzticamās attiecības ar pircēju.


Globālais partnerības tīkls ļauj mums apkopot piedāvājumus no dažādiem tirgus spēlētājiem, nodrošinot mūsu klientiem pieeju visplašākajam tirdzniecības kredītu apdrošināšanas risinājumu klāstam ar vislabākajiem nosacījumiem. Mēs piedāvājam tirdzniecības kredītu apdrošināšanu jebkuras sarežģītības vajadzībām:

  • visa apgrozījuma apdrošināšana;
  • atsevišķo pircēju apdrošināšana (iesk. Single buyer);
  • Top-up ( virslimits);
  • avansa maksājumu aizsardzība;
  • pielāgoti risinājumi finanšu iestādēm u.c.
  • Uzzināt vairāk...