Latvijas uzņēmumi 2025. gadu uzsākuši darbību nestabilā ekonomikas vidē. Baltijas reģiona ekonomika lēnām atgūstas, taču globālie saspīlējumi, tirdzniecības nosacījumu izmaiņas un vietējie riski joprojām destabilizē tirgu. Uzņēmumu īpašniekiem ir svarīgi ne tikai sekot prognozēm, bet arī aktīvi rīkoties, lai gūtu labumu no jaunām iespējām un mazinātu kredītriskus.
Šajā rakstā mēs piedāvājam detalizētus ieskatus par tirdzniecību, kredītriskiem un reģiona dinamiku, kā arī informējam par praktiskiem instrumentiem, kas veicina uzņēmumu drošu izaugsmi.
Lietuva. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā Lietuvas ekonomika augs par 3,0-3,1%, ko veicinās pieaugošais privātais patēriņš un aptuveni 2 miljardi eiro ES līdzekļu "zaļajiem" un infrastruktūras projektiem. Iedzīvotāju patēriņš saglabāsies spēcīgs, pateicoties vidējās algas pieaugumam par 8,5%, kas ir īpaši labvēlīgi mazumtirdzniecībai, patēriņa precēm un nekustamajam īpašumam.
Igaunija. Igaunijas lēnāko (2,0%) izaugsmi galvenokārt nosaka lielā atkarība no eksporta: vairāk nekā 60% IKP veido preču un pakalpojumu eksports. Valsts saistība ar nestabilajiem tehnoloģiju un enerģētikas tirgiem padara to neaizsargātāku pret globālajām pieprasījuma svārstībām. Pēc SEB datiem, 2025. gadā vidējā alga Igaunijā varētu pieaugt par aptuveni 6,5% – viszemākais starp trim Baltijas valstīm.
Latvija. Mērenā 1,8% Latvijas ekonomikas izaugsme ir saistīta ar atkarību no ārējiem faktoriem: importētie enerģijas resursi un ārvalstu finansējums ierobežo valsts ekonomisko neatkarību. 2025. gadā VSAA un SEB bankas prognoze liecina, ka Latvijā algas varētu pieaugt par aptuveni 7,4%.
Ko darīt uzņēmumiem? Dinamiskajā vidē uzņēmumu vadītāji var izmantot kredītspējas pārskatus (kredītatskaites), lai novērtētu piegādātāju un pircēju finansiālo uzticamību un izvairītos no sadarbības ar augsti riskantiem uzņēmumiem.
Ko darīt uzņēmumiem:
Lietuva. Eksporta tirgus atveseļošanos veicina ES pieprasījums pēc tehnikas, patēriņa precēm un pakalpojumiem, un lauksaimniecības produkcijas. Tomēr eksporta tirgus ar Krieviju un Ukrainu joprojām ir nestabils, ierobežojošo ģeopolitisko faktoru dēļ. 2024. gada novembrī Lietuvas mazumtirdzniecības apjomi pieauga par 7,2%, atpaliekot tikai no Rumānijas (8,6%) un ievērojami pārsniedzot ES vidējo rādītāju (1,5%) – tas liecina par pieaugošu iekšējo patēriņu un sniedz labas iespējas eksportētājiem.
Latvija daudz iegulda infrastruktūrā (ieskaitot Rail Baltica), un tuvākajos divos gados plānu realizācijai būs nepieciešami aptuveni 1 miljarda eiro lieli ieguldījumi (būvniecības un transporta pakalpojumi).
Igaunijas strauji augošais tehnoloģiju sektors, kur ietilpst tādas kompānijas, ka, piemēram „Bolt“, katru gadu pieaug par aptuveni 35%. Tas paver jaunas iespējas arī Latvijas un Lietuvas uzņēmumiem nepieciešamā aprīkojuma piegādē un digitālo risinājumu izstrādē.
Ko darīt uzņēmumiem? Augstas pievienotās vērtības preču eksportētājiem vajadzētu orientēties uz Vāciju un Poliju, kur IKP pieaugums (1,2% un 3,4%) saglabājas stabils. Ieteicams izmantot tirdzniecības kredītu risku valdības instrumentus, lai pasargātos no debitoru nemaksāšanas, īpaši jāpievērš uzmanība ar transportu saistītajām nozarēm Latvijā.
Lai gan maksātnespējas riski pašlaik vēl nav pārāk lieli, tie pieaug visneaizsargātākajās nozarēs, piemēram, transportā, kur maksājumi bieži kavējas vidēji 61,6 dienas. Pieaug arī energoietilpīgo uzņēmumu izdevumi, īpaši Igaunijā un Latvijā.
Polija ir labs piemērs. Maksājumu kavēšana Polijā samazinājās līdz vidēji 46,2 dienām, kas liecina, ka atbildīga finanšu risku valdība ļauj saīsināt norēķinu termiņus.
Pasākumi risku mazināšanai:
Ko darīt uzņēmumiem? Izmantojiet uzņēmumu finansēšanas pakalpojumus attīstībai loģistikas un būvniecības jomās, ņemot vērā pieaugošo attīstītās infrastruktūras un noliktavu nepieciešamību.
Latvijas ekonomika demonstrē noturību, kas uzņēmumiem paver jaunas perspektīvas, taču, lai veiksmīgi darbotos 2025. gadā, nepieciešams pieņemt uz faktiskiem datiem balstītus lēmumus un pareizi pārvaldīt riskus. Izmantojot tirdzniecības kredītu apdrošināšanu, avansa maksājumu apdrošināšanu un kredītspējas pārskatus (kredītatskaites), uzņēmumu vadītāji var samazināt iespējamos draudus un nodrošināt sev iespēju attīstībai.
Baltijas biznesam jāsaglabā modrība, adaptīvam un stratēģiskam. Izmantojot saprātīgu plānošanu un pareizos rīkus, Latvijas uzņēmumi var nostiprināt savas pozīcijas, lai 2025. gadā kļūtu par reģionālās izaugsmes līderiem.
Avoti: