2025. gada aprīlī pasaules ekonomika saskaras ar tirdzniecības spriedzi un paaugstinātām procentu likmēm, kas ierobežo investīcijas un negatīvi ietekmē patēriņa apjomus [1]. Inflācijas spiediens eirozonas valstīs joprojām ir nozīmīgs, savukārt ASV un Ķīnas savstarpēji piemērotie tarifi, kas sasniedz līdz pat 125 %, turpina veidot ģeopolitisko spriedzi un nenoteiktību pasaules tirgos[6][7]. Šie makroekonomiskie izaicinājumi tieši ietekmē arī Baltijas valstu ekonomikas – lai gan ir vērojamas zināmas atveseļošanās pazīmes, reģions joprojām ir ļoti jutīgs pret ārējiem ekonomiskajiem svārstījumiem.
Eiropas ekonomiskā dinamika un Vācijas loma
Vācija kā lielākā eirozonas ekonomika 2025. gadā apsver vērienīgas fiskālās un nodokļu reformas, lai veicinātu rūpniecības sektora atveseļošanos. Starp plānotajiem pasākumiem ir pagaidu 30% "superamortizācijas" atvieglojums investīcijām kapitāla iekārtās, kā arī pakāpeniska uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšana no pašreizējiem 29,9% līdz konkurētspējīgākam līmenim piecu gadu laikā, sākot no 2028. gada [4]. Baltijas valstīm, kuru eksporta struktūrā dominē metāla, koksnes, mašīnbūves un citi rūpnieciskie produkti, Vācijas tirgus konjunktūra ir īpaši nozīmīga. Atkarība no Vācijas ekonomikas cikliem nozīmē, ka augošs Vācijas pieprasījums varētu kļūt par nozīmīgu impulsu Baltijas valstu eksporta izaugsmei. Savukārt, ja Vācijas rūpniecības izaugsme saglabāsies vāja, tas var negatīvi ietekmēt arī Baltijas reģiona ekonomiskos rādītājus.
Baltijas valstu ekonomikas apskats
Latvijā 2024. gada IKP samazinājās par 0,4% un sasniedza 40,2 miljardus eiro. Rūpniecības sektors saruka par 4,6%, būvniecības – par 6,9%. Taču lauksaimniecība un mežsaimniecība pieauga par 3,7%, savukārt valdības izdevumi (īpaši publiskajiem pakalpojumiem) palielinājās par 7,6%, daļēji kompensējot privātā sektora vājināšanos [13]. Ārējās tirdzniecības apjoms 2024. gadā sasniedza 40,36 miljardus eiro, eksportam samazinoties par 1,9%, bet importam – par 7,4% [10]. Koksnes sektors, kas veido vairāk nekā 16% eksporta, saglabāja relatīvu noturību. Patēriņa cenu pieaugums šī gada martā bija aptuveni 3,3%, galvenokārt pārtikas un enerģijas sadārdzināšanās dēļ [12]. Aviokompānija airBaltic joprojām saskaras ar plaši apspriestiem lidojumu atcelšanas gadījumiem un finansiāliem izaicinājumiem, meklējot papildu valsts atbalstu [16].
Igaunija 2024. gada beigās sāka uzrādīt atveseļošanās pazīmes, un 2025. gadā tiek prognozēts 1,5% IKP pieaugums, kas vēlāk varētu pieaugt līdz 2,5%. Galvenais dzinējspēks ir uzlabojies ārējais pieprasījums, īpaši transportlīdzekļu un ķīmisko produktu sektoros [15]. Tomēr inflācijas līmenis joprojām saglabājas tuvu 6%, ko nosaka pārtikas un pakalpojumu cenu kāpums, paaugstinātais PVN, akcīzes nodokļi un ieviestais transportlīdzekļu nodoklis. Lai gan bezdarbs joprojām ir relatīvi stabils, iepriekšējā recesijas perioda dēļ vēl netiek pilnībā izmantots darbinieku darba stundu potenciāls. Spēcīgā algu dinamika var liecināt par neatbilstību starp darbinieku prasmēm un darba tirgus vajadzībām [14].
Lietuvā 2024. gadā IKP pieauga par 2,7%, un 2025. gadā tiek prognozēts 2,9% kāpums. Pozitīvu ietekmi rada straujš algu pieaugums – privātajā sektorā aptuveni 9%, publiskajā pat 14%, kas veicina mājsaimniecību patēriņu. Bezdarba līmenis nokrita zem 7%, tomēr joprojām pastāv strukturālā bezdarba problēmas. Inflācija tuvojas 3,3%, un galvenie cenu pieauguma faktori ir enerģijas un pārtikas produktu sadārdzināšanās, kā arī jauni nodokļi [9]. Ekonomisti brīdina, ka gadījumā, ja algas pieaugs straujāk nekā darba ražīgums, cenas varētu kāpt vēl vairāk. Turklāt valdošā koalīcija apsver nodokļu izmaiņas, kas var ietekmēt Lietuvas ekonomiku.
Riska faktori: parādu pieaugums un maksātnespēja
Pieaugošais maksātnespējas līmenis visā pasaulē liecina par uzņēmumu noturības trauslumu. 2024. gadā ASV uzņēmumu bankrotu skaits pieauga par 22%, Vācijā – par 23%, Itālijā – pat par 45% [8]. Galvenie iemesli – paaugstinātās procentu likmes un stingrāki kreditēšanas nosacījumi. Baltijas valstis līdz šim ir izvairījušās no straujāka uzņēmumu bankrotu pieauguma, taču īpaši ievainojamas ir viesmīlības, mazumtirdzniecības un jauno tehnoloģiju nozares.
Lai samazinātu riskus, Baltijas valstu uzņēmumi izvēlas tirdzniecības kredītu apdrošināšanu, valūtas kursa riska pārvaldības instrumentus un diversificē piegādes ķēdes. Ilgāki maksājumu atlikšanas termiņi, kas raksturīgi tirdzniecības partneriem Ķīnā, mudina ieviest stingrus līgumu mehānismus [7].
Ieteikumi risku pārvaldībai
- Debitoru apdrošināšana un valūtas riska pārvaldība. Eksportētājiem uz nestabiliem tirgiem ir svarīgi pasargāt sevi pret partneru maksātnespējas risku .
- Piegādes ķēžu diversifikācija. Ir būtiski izvairīties no pārmērīgas atkarības no viena piegādātāja vai viena eksporta tirgus un plašāk lūkoties uz citiem reģioniem.
- Darba ražīguma paaugstināšana. Lai saglabātu konkurētspēju, ir nepieciešams investēt automatizācijā, apmācībās un pētniecībā un attīstībā. Ja darba samaksa pieaug straujāk nekā produktivitāte, pastāv ilgtermiņa konkurētspējas riski.
Secinājumi
Baltijas valstis 2025. gadā rūpīgi seko pasaules tendencēm – no Vācijas nodokļu un fiskālajām reformām līdz ASV un Ķīnas tirdzniecības spriedzes pieaugumam. Latvija piedzīvo IKP kritumu, īpaši rūpniecības un būvniecības nozarēs, lai gan dažu nozaru izaugsme – piemēram, kokrūpniecības – izaugsme mazina kopējo negatīvo ietekmi [10][13]. Lietuvai salīdzinoši labi izdodas saglabāt izaugsmi, taču vienlaikus tai jāspēj risināt inflācijas un strukturālā bezdarba problēmas [9]. Igaunija uzrāda atveseļošanās pazīmes, taču valstī joprojām saglabājas augsta inflācija un nozīmīgo nodokļu izmaiņu ietekme [14][15]. Kopīgs izaicinājums – nodrošināt konkurētspēju augsto enerģijas izmaksu un pieaugošās inflācijas apstākļos.