Korporatīvās identitātes krāpšana ir "plaukstošs bizness" B2B pasaulē. Tā plašā darbības joma un agresīvais raksturs norāda uz nepieciešamību uzņēmumu vadītājiem veikt aktīvas darbības, lai aizsargātu savus aktīvus un identitāti pret šo mēri. Uzņēmuma vadītajiem arvien lielākā uzmanība un resursi jāvelta finanšu un riska menedžmentam, lai nodrošinātu tā ilgtspējību. Turklāt, kad runa iet par krāpšanu, tirdzniecības kredītu apdrošināšana var izrādīties neefektīva. 

Krāpšanas modeļi var būt dažādi, bet visizplatītākā ir jaunu uzņēmumu dibināšana izmantojot pazīstama uzņēmuma nosaukumu. 

Pēc apdrošināšanas kompāniju atzinuma, visbiežāk ir novērotas īstermiņa krāpšanas shēmas, kad uzņēmums tiek izveidots ar vienīgo nolūku – maksimāli īsā laikā apkrāpt vairākus piegādātājus. 

Krāpnieki ne reti uzdodas par zināmu uzņēmumu, kas var būt vietējais vai ārvalstu pircējs ar spēcīgu finansiālo stāvokli un augstajiem kredītlimitiem, ko piešķir tirdzniecības kredītu apdrošināšanas sabiedrības. 

Bieži vien krāpniecisku darbību raksturo vairāki pasūtījumi par nelielu vērtību, kuri tiek veikti starp nesaistītām tirdzniecības nozarēm, turklāt, preces tiek ātri pārdotas par īpaši pievilcīgām cenām.

Tālāk tiek panākta vienošanās par darījumu un parakstīts pārdošanas līgums. 

Krāpnieki pārdošanas posma sākumā var pat viltot citu uzņēmuma zīmogu, direktora parakstu, firmas veidlapas u.c. Turklāt, šādā gadījumā e-pasta vēstules ar pasūtījuma detaļām var tikt sūtītas pat jūsu uzņēmuma vārdā, no it kā jūsu darbiniekiem no e-pasta adresēm, kas līdzinās jūsu uzņēmuma e-pasta adresēm. 

Rezultātā, izmantojot spēcīgas un drošas kompānijas reitingu, kredīta limits tiek apstiprināts nevis uz reālo krāpnieka pircēja kompāniju, bet gan uz drošo kompāniju, par to pārdevējam nenojaušot. Pārdevējs saņemot pozitīvu kredītriska izvertējumu un kredītlimita apstiprinājumu, domā, ka sadarbība tiks veikta ar uzticamu kompāniju, taču realitātē piegādes saņems krāpnieku kompānijas, izmantojot citu kompānijas nosaukumu un informāciju.

Fakts, ka tā ir krāpšana, kļūst skaidrs, kad beidzas kredīta termiņš un tiek sazvanīts īstais debitors. Tai pat laikā, ar krāpnieku vairs nav iespējams sazināties, izmantojot iepriekš norādīto kontaktinformāciju.

Daudzi uzņēmumu vadītāji pat neapzinās, ka šāds darījums netiek un netiks uzskatīts par apdrošinātu. Šādā gadījumā apdrošināšanas kompānija ir piešķīrusi kredītlimitu citam uzņēmumam, kas pēc fakta nav veicis nekādus pasūtījumus. Un, ja pircējam netika piegādāta prece, nav arī parāda, kuru varētu segt apdrošināšanas polise. Arī, īstais uzņēmumus, par kuru krāpnieks sevi devēja, nebūs finansiāli atbildīgs par savas identitātes nolaupīšanu un datu izmantošanu. 

Vienīgā iespēja šādā gadījumā būtu vērsties policijā valstī, kurā izdarīts pārkāpums, un cerēt, ka krāpšana tiks atklāta. Taču jāatzīst, ka šis process ir ļoti laikietilpīgs un pārsvarā beidzas negatīvi.

Krāpnieki ne reti ir ļoti labi organizēti, viņiem ir speciāli izveidotās telefona līnijas, e-pasta adreses, viltotas pasūtījuma veidlapas, dibināšanas apliecības un finanšu pārskati un, iespējams, pat atvērti viltus bankas konti.

Esiet modri! Zemāk ir sniegti daži padomi, kā pasargāt sevi no krāpšanas un potenciāliem zaudējumiem.

Daži jautājumi, kurus uzdod sev uzsakot sadarbību:

Cik sen uzņēmums ir dibināts? Vai tas ir jaundibināts uzņēmums? Kāda ir juridiskā forma un vai tā atbilst uzņēmuma veidam/lielumam? Vai jums ir pieejami identitāti applicinoši materiāli, piem., vizītkartes, vēstules/dokumentu formas ar logo, informācija par tīmekļa vietni, un vai šis viss izskatās profesionāli un uzticami?

Krāpšanas pazīmes

Saziņa un darījuma noslēgšana

• Saziņai tiek piedāvāts tikai mobilais tālrunis un nav pieejams stacionārais 
• Neparasti izdevīgi darījuma noteikumi, darījuma apjoms 
• Pircējam neinteresē cena
• Sākotnēji mazas vērtības pasūtījums vai pēc vairāku nelielu pasūtījumu apmaksas seko viens daudz lielāks pasūtījums
• Spiediens pēc iespējas ātrāk noslēgt darījumu. Steiga tiek pamatota ar to, ka darījuma noteikumi vēlāk mainīsies
• Neparasti īss laiks no sākotnēja kontakta, līdz pirmajam darījuma pieprasījumam 
• Neatbilstība uzņēmējdarbības nozarei (augļu vairumtirgotājs pērk apavus, datorus u.c.)
• Uzņēmuma direktors noformē pasūtījumu patstāvīgi
• Pēkšņas un netipiskas izmaiņas:
  • darījuma nosacījumos
  • piegādes adresē
  • partnera bankas un uzņēmuma rekvizītos
  • bankas konti atvērti citā valstī (nevis tajā, kur uzņēmums ir reģistrēts).

Piegāde 

• Aicinājums pašam paņemt preces bez piegādes 
• Norāda piegādēs adresi, kurai nav nekāda sakara ar uzņēmuma adresi 
• Piegādes adrešu izmaiņas, dažkārt jau preču transportēšanas laikā. 

Kontaktinformācija  

• Biroja adrese ir PO vai biroju adrese, kurā atrodas desmitiem vai simtiem uzņēmumu
• Kontaktinformācija sarakstei ...@gmail.com, ...@inbox.lv.., @yahoo.com, ...@hotmail.com
• E-adrese atšķiras no domēna tīmekļa vietnes adreses, vai no uzņēmuma nosaukuma (parasti ļoti līdzīga nosaukumam, tomēr atšķiras piem.ar vienu burtu, vai galotni (.com - .co., cm; it - en).   
• Neprofesionāla, nestrādājošā tīmekļa vietne (arī ja tajā ir minimums informācijas). 
• Jaunizveidota tīmekļa vietne (nesen iegādāts domēns).

Papildus, būtu ieteicams pievērst uzmanību sekojošajam:

• Nesenās izmaiņas uzņēmuma īpašumtiesību aktos, nosaukumā, reģ.adresē
• Nesen aktivizēts uzņēmums pēc ilgāka darbības pārtraukuma 
• Darbības nozares maiņa
• Pirmā gada finanšu pārskats uzrāda rezultātus, kas ir netipiski vai pārsteidzoši labi 

Katrs no punktiem ne vienmēr norāda uz krāpniecību, tomēr, vairāku punktu izpilde var būt signāls iespējamai negodīgai praksei no jūsu pircēja puses.

Piesardzības pasākumi

Veiciet potenciālā pircēja izpēti, lai pārliecinātos, ka klients ir īsts

• Vienmēr pārbaudiet uzņēmuma kontaktinformāciju publiski pieejamos informācijas resursos, t.sk. Uzņēmumu reģistrā vai pērkot kredītatskaites
• Pārbaudiet, vai logotips tīmekļa vietnē un pircēja korespondencē sakrīt
• Nepaļaujaties uz pircēja norādīto kontaktinformāciju, meklējiet alternatīvās saziņas iespējas. Sazinoties ar uzņēmumu palūdziet savienot jūs ar konkrētu personu, tādējādi, būs iespējams pārliecināties, ka šāda persona patiešām tur strādā
• Apmeklējiet biroju vai sazinieties izmantojot video zvanu 
• Pārbaudiet, kam pieder uzņēmuma e-pasta adrese 
• Pārbaudiet, vai piegādes vietas un kontakttālruņa valsts kodi sakrīt
• Pārbaudiet informāciju par cilvēkiem, ar kuriem veicat pārrunas, LinkedIn vai citos informācijas avotos
• Pārbaudiet, kam pieder noliktavas/ražotnes telpas, ja uzņēmuma un piegādes adrese nesakrīt
• Pārbaudiet biroja un noliktavas atrašanās vietu, izmantojot Google Street View 
• Izmantojiet četru acu principu - ja rodas aizdomas, palūdziet kolēģa viedokli. Šaubu gadījumā sazinieties ar Credeo apdrošināšanas brokeri vai apdrošinātāju
• Iespēju robežās, pajautājiet, vai vismaz daļa summas var tikt samaksāta avansā 
• Uzmanieties no pēdējā brīža izmaiņām piegādes adresē. Nemainiet piegādes galamērķi brīdī, kad preces jau atrodas tranzītā
• Lasot iesniegtos dokumentus vai korespondenci, pajautājiet sev, vai pielietotā gramatika un pareizrakstība ir līmenī, kuru jūs sagaidāt no profesionālā biznesa
• Nepieņemt bankas datu izmaiņas e-pastā, pieprasiet parakstītu bankas apliecinājumu

Krāpšanas gadījumā:

Rūpīgi dokumentējiet visu informāciju un korespondenci. Pēc iespējas ātrāk novērtējiet, kādi ir iekšējo procesu trūkumi, lai vēlāk varētu nepieļaut krāpšanas atkārtošanos. 

Informējiet Credeo brokeri un apdrošinātāju. Ja maksājums veikts nesen, sazinieties ar savu banku. Sazinieties ar tiesībaizsardzības iestādēm valstī, kurā noticis noziegums.

Tomēr ir vieglāk pasargāt sevi no krāpniekiem savlaicīgi, veicot preventīvos pasākumus, nevis meklējot nozagtas preces vai naudu, kas pārskaitīta uz krāpnieku kontiem. 

Uzticieties, bet pārbaudiet!

 Ja rodas šaubas - informējiet Credeo brokeri un savu apdrošinātāju!

_{*Ieteikumi ir balstīti uz Credeo klientu prakses gadījumiem un apdrošinātāju Allianz Trade, Atradius, Coface un Credendo sniegto informāciju.}