Pēdējie mēneši Baltijas valstu ekonomikā iezīmē būtisku pagrieziena punktu – reģions sper soli jaunā attīstības posmā, kurā enerģētiskā neatkarība savijas ar globālajiem ekonomiskajiem saspīlējumiem. Šajā apskatā analizējam, kā Baltijas valstis pielāgojas jauniem izaicinājumiem un kādas iespējas paver mainīgā ekonomiskā vide.

Situācija Baltijas valstīs

Februāra mēnesī Baltijas valstis pilnībā atslēdzās no Krievijas elektrotīkla, šo soli sperot 10 mēnešus ātrāk nekā plānots. Enerģētiskā transformācija jau atspoguļojas tirgus cenās: AST dati rāda, ka Latvijas Nord Pool zonā elektroenerģijas cenas pieauga par 52% sasniedzot 191,57 EUR/MWh. Vairāk nekā divas reizes pieaugot ģenerācijai Daugavas HES, kā arī par 57% palielinoties elektroenerģijas ražošanai dabasgāzes elektrostacijās, janvārī Latvijā saražotas 622 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas jeb 95% no valstī patērētā apjoma.

Trīs Baltijas valstu ekonomiskās trajektorijas ievērojami atšķiras. Lietuvas bankas Ekonomikas departamenta direktors Jokūbs Markevičs uzsver, ka Lietuvas ekonomikas izaugsme ir pilnībā pamatota – to veicina augstas pievienotās vērtības IT pakalpojumu eksports un progresīvā ražošana. Lietuva izceļas ar četriem galvenajiem aspektiem: eksportētāju konkurētspēju, darbaspēka pieaugumu (īpaši IT sektorā), efektīviem valdības ieguldījumiem un pieaugošo darba algu, kas stiprina iekšējo patēriņu.

Latvijas Centrālās bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks skaidro, ka valsts lēnāku izaugsmi nosaka vairāki faktori. Samazinātais ārējais pieprasījums galvenajos eksporta tirgos negatīvi ietekmē ražošanu un tirdzniecību. Turklāt patērētāji ir kļuvuši piesardzīgāki un vairāk tendēti uz taupīšanu. Kazāks uzsver, ka valsts saskaras ar ilgtermiņa izaicinājumiem, ieskaitot ES finansēto projektu un "Rail Baltica" iniciatīvas kavēšanos.

Igaunijas bankas Ekonomiskās politikas un prognozēšanas nodaļas vadītājs Rasmuss Kattai 2025. gadu nosauc par iespējamo pagrieziena punktu. Lai gan valsts piedzīvo sarežģītu periodu, jau ir redzamas pozitīvas pazīmes: enerģijas cenas ir ievērojami samazinājušās, inflācija atgriežas kontrolējamā līmenī, piegādes ķēžu traucējumi mazinās, bet eksportētāji atrod jaunus tirgus. Kattai atzīst, ka valdības plānotā stingrāka fiskālā disciplīna 2025. gadā īstermiņā var samazināt mājsaimniecību pirktspēju, taču tas ir svarīgs priekšnosacījums ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai (Baltic Times).

Globālās ekonomikas aktualitātes

Februāra mēnesī pasaulē iezīmējas arvien lielākas atšķirības starp galvenajiem ekonomiskajiem reģioniem. ASV ekonomika saglabā noturību, ko nosaka spēcīgs darba tirgus un aktīvs mājsaimniecību patēriņš. Jaunās administrācijas ekonomiskā politika, īpaši nodokļu samazināšana un importa tarifu palielināšana, jau sāk veidot jaunu ekonomisko realitāti (Coface).

Eiropā situācija ievērojami atšķiras. Rūpniecība un būvniecība piedzīvo izaicinošu periodu. Vācijas rūpniecības jaudas izmantošana divu ceturkšņu laikā samazinājās par 10%, bet Francijā uzņēmumu bankrotu skaits pieauga par 35% pirmajos desmit 2024. gada mēnešos (Coface). Automobiļu sektors, kas tradicionāli bija Eiropas rūpniecības lepnums, tagad uzrāda satraucošas pazīmes – vieglo automobiļu reģistrācijas 2024. gadā pieauga tikai par 0,8%, bet otrajā pusgadā tika reģistrēts 3% kritums. Vēl vairāk satrauc elektromobiļu pārdošanas apjomu samazināšanās: bateriju elektromobiļu – par 6%, bet uzlādējamo hibrīdu – par 7%.

Jaunais Donalda Trampa tarifu režīms, kas ievieš 25% nodokļus precēm no Kanādas un Meksikas, kā arī 10% no Ķīnas, var izraisīt cenu pieaugumu, piegādes ķēžu traucējumus un starptautisku pretreakciju. Potenciāli tas rada risku izraisīt tirdzniecības karu, pasliktināt attiecības ar galvenajiem sabiedrotajiem un palielināt ģeopolitisko spriedzi. Lai gan ASV administrācija apgalvo, ka tā cenšas izlīdzināt tirdzniecības nosacījumus un palielināt budžeta ieņēmumus, eksperti brīdina par inflācijas risku un "favorīta kapitālisma" (angļu val. crony capitalism) briesmām, kad biznesa panākumi ir atkarīgi no politiskajiem sakariem, nevis efektivitātes (AP News).

Izaicinājumi un iespējas: kā pasargāt sevi?

Baltijas valstis 2025. gadā joprojām ir neaizsargātas pret globālajiem ekonomiskajam svārstībām un reģionālajām enerģētikas izmaiņām. Būtiskākie riski ietver maksātspējas problēmas (pieaugošie bankroti Eiropā prasa aktīvu kredītu pārvaldību), cenu svārstības (enerģētikas un izejvielu nestabilitāte ietekmē ražošanas izmaksas) un regulatīvās izmaiņas (piemēram, nodokļu reformas Igaunijā var veicināt biznesa plānu maiņu).

Credeo brokeris piedāvā dažādus risinājumus, tostarp:

• tirdzniecības kredītu apdrošināšana (aizsardzība pret neapmaksātiem rēķiniem eksporta un vietējā tirgū);
• B2B parādu piedziņa;
• kredītrisku pārvaldība (individuāli risinājumi naudas plūsmas stabilitātei);
• biznesa finansēšana (līzings un faktorings īstermiņa likviditātes vajadzībām).

Secinājumi

Lai gan Baltijas valstis ir veiksmīgi pārvarējušas enerģētisko izolāciju no Krievijas, 2025. gads joprojām kritiski bīstams periods budžeta deficītu, nodokļu izmaiņu un lēnas pasaules ekonomikas izaugsmes dēļ. Uzņēmumu īpašniekiem īpaši svarīgi ir diversificēt piegādātāju portfeli, efektīvi pārvaldīt debitoru parādus un izmantot finanšu instrumentus, ko piedāvā pieredzējuši un pārbaudīti partneri, piemēram, Credeo.

Avoti:

• https://www.baltictimes.com/how_did_the_baltic_economies_perform_in_2024_and_what_to_expect_in_2025_/
• https://www.coface.com/news-economy-and-insights/country-and-sector-risk-barometer-2025-into-the-wild
• https://www.litgrid.eu/index.php/naujienos/naujienos/isitvirtinusi-ziema-leme-elektros-kainu-augima/36055
• https://www.dw.com/en/brell-lithuania-latvia-and-estonia-turn-off-russian-electricity/a-71498635
• https://apnews.com/article/trump-tariffs-reciprocal-imports-tax-trade-economy-54c0a26687dc96157d96229068894720